Grobiņas viduslaiku pils drupas

Vēstures ierakstos atrodams, ka līdz 1245. gadam Grobiņa jau bija ieguvusi pilsētas statusu, lai gan oficiāli par pilsētu tā kļuva tikai 1695. gadā. Varbūt 1245. gadā minētais gads attiecas nevis uz pašu pilsētu, bet gan uz pili, kas arī atradās šajā teritorijā. Pils celta, lai pasargātu Kurzemes guberņu no lietuviešu uzbrukumiem, kas bieži uzbruka gan no Lietuvas, gan no Polijas.
Līdz 19. gadsimta vidum Grobiņa bija neliela apdzīvota vieta ar vienu ielu un trim alejām. Kopumā pilsētā bija 119 mājas, no kurām tikai 12 celtas no akmens Šajā laikā Grobiņa uzplauka un tai bija sava osta, taču viss mainījās, kad Liepājā tika uzbūvēta osta.

Grobiņas viduslaiku pils ir vēsturiska viduslaiku arhitektūras vieta, kas atrodas Latvijas pilsētas Grobiņas centrā. Šo pili ne vēlāk kā 1253.gadā uzcēla Livonijas bruņinieki, un tā kalpoja kā nozīmīga aizsardzības struktūra reģionā.

14. un 16. gadsimtā pils tika daudzkārt pārbūvēta un modernizēta. Taču 18. gadsimtā pils nobruka, īpaši pēc tam, kad Grobiņa nonāca Kurzemes hercogu īpašumā. Neskatoties uz izpostīto dabu, Grobiņas pils tika iekļauta Latvijas kultūras mantojuma pieminekļu sarakstā.

Mūsdienās šīs vēsturiskās pils drupas ar bastioniem ir pieejamas apmeklētājiem visu gadu bez maksas. Tās teritorijā atrodas pārgājienu takas un skatu laukumi, kas ļauj apmeklētājiem izbaudīt šīs vietas vēstures varenību un dabas skaistumu. Pie pils atrodas plašs parks ar dīķiem un atpūtas vietām.

Šī vēsturiskā vieta ir saistīta arī ar leģendu par bruņinieka meitu, kura ir aizmūrēta pils iekšienē, un tiek teikts, ka no pazemes joprojām dzirdamas noslēpumainas skaņas.
Tā ir arī vieta ar bagātu vēsturi, jo 6.-8.gadsimtā šeit atradās liela Skandināvu kolonija. Šo pilsētu sauca Zēburga, un tā bija nozīmīgs tirdzniecības un aizsardzības centrs. Pilsētā dzīvoja skandināvi, un kurši ielenca tās teritoriju un bija atkarīgi no skandināviem.
Interesanti, ka pēc kuršu sacelšanās un konflikta ar dāņiem pilsēta nonāca Lietuvas pakļautībā. Grobiņas pili, garu koka konstrukciju, nomainīja akmens celtne, kuras celtniecība tika pabeigta 1253. gadā. Šī vēsturiskā arhitektūra liecināja par nemierīgajiem notikumiem un pārmaiņām valdībā reģionā.
1347. gadā Livonijas zemes kunga Gosvina fon Hērike vadībā pils piedzīvoja manāmas pārmaiņas, kļūstot par daudz iespaidīgāku un spēcīgāku celtni.
Taču notikumi pils vēsturē jaunu pavērsienu uzņēma 1560. gadā, kad tika likvidēts Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs, un tā vietā radās Kurzemes un Zemgales hercogiste. Grobiņu ieguva pirmais Kurzemes hercogs Gothards Ketlers, samaksājot par to Prūsijas hercogam Albrehtam 15 tūkstošus guldeņu. Šis darījums paplašināja Prūsijas hercoga īpašumus un nostiprināja viņa pozīcijas.

Interesanti, ka Ketlere nedomāja atdot šos 15 tūkstošus guldeņu, taču galu galā Grobiņa atgriezās pie ģimenes, kad Kurzemes hercogs Frīdrihs apprecējās ar Prūsijas princesi Sofiju, un Grobiņa un apkārtne kļuva par viņas mantojumu.

Taču vēlāk Kurzeme ļoti cieta 17. gadsimta Polijas un Zviedrijas karos. 1659. gadā zviedru karaspēks ģenerāļa Roberta Duglasa vadībā ieņēma Grobiņu. 18. gadsimtā, neskatoties uz to, ka pils ik pa laikam tika izmantota un atradās Grobiņas rajona administrācija, tā sāka pamazām sabrukt. Neskatoties uz to, ka šajos laikos pils vairs neatbilda aizsardzības būvju standartiem, tā joprojām bija nozīmīgs vēsturisks artefakts.

Mūsdienās Grobiņas viduslaiku pils drupas ir īpašs vēstures objekts, kas piesaista tūristus un pētniekus. Šī vieta ļauj sajust viduslaiku Latvijas garu un izprast tās bagāto vēsturi.